ceturtdiena, 2016. gada 17. marts

Latvijas parāds

Latvijas valsts parāds 2015. gada beigās bija 8,4 miljardi eiro (kopā ārējais un iekšējais parāds), kas ir apmēram 34% no prognozētā iekšzemes kopprodukta 2016. gadam. Salīdzinot ar ASV valsts parādu, mēs, protams, varam būt lepni, taču parāds joprojām pastāv. Ja valsts budžets būtu ar pārpalikumu, tad naudu varētu novirzīt parāda dzēšanai. Latvijas 2016. gada budžetā izdevumi plānoti lielāki, kā ienākumi, šādas prognozes pastāv līdz 2018. gadam. Parādu var arī dzēst, pārdodot uzņēmumu valsts kapitāla daļas, un līdzekļus mērķtiecīgi novirzot parāda atmaksai. Ja parāds netiek dzēsts, tas tiek pārfinansēts, un valsts parāda apkalpošana joprojām izmaksā noteiktus līdzekļus.

Kam tad Latvijas valsts ir parādā? Vislielāko parāda daļu sastāda valdības emitētās eiroobligācijas (eiroobligācijas ir Latvijas valsts parāda vērtspapīri (obligācijas), kas emitēti starptautiskajos finanšu tirgos ārvalstu valūtā un kuras iegādājušies galvenokārt ārvalstu investori – bankas un institucionālie investori (ieguldījumu fondi, pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un tā tālāk)). Tālāk seko valsts iekšējais parāds (iekšējā parāda saistību lielāko daļu veido iekšējā aizņēmuma vērtspapīri (valsts parādzīmes un obligācijas, kā arī krājobligācijas), kurus Valsts kases organizētajās regulārajās publiskajās izsolēs iegādājušies vietējā finanšu tirgus dalībnieki, pārsvarā kredītiestādes un institucionālie investori (pensiju fondi, apdrošināšanas sabiedrības un citi)), aizņēmums no Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas, Starptautiskā Valūtas Fonda, Ziemeļu investīciju bankas un pārējie parādi.

 

  © 2009 Justfm.lv akcijas - Virszemes Televīzija