otrdiena, 2016. gada 1. marts

Pasaules parāds

Ja Ņujorkas iedzīvotāji Taimskvērā novietotajā pulkstenī var novērot, kā ik dienas pieaug valsts parāds, kā atgādinājums tam, ka lielā mērā katrs no valsts nodokļu maksātājiem ir atbildīgs par šī parāda samazināšanu, tad šajā saitē The Economist mājas lapā ir atrodams pasaules parāda „skaitītājs”, kura cipari uzrāda ne vien katras valsts parādus, bet pat kopējo pasaules parādu. Tā kā mēs nebūt neesam parādā marsiešiem vai kādam citam spēkam ārpus Zemes robežām (visi aizņēmumi, kas tiek ņemti un izsniegti dažādām valstu valdībām, ir valstu aizņēmumi no Pasaules Bankas, Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, dažādu investīciju un obligāciju veidā radītie parādi), fascinējošākais ir tieši tas, ka visi pasaules valstu parādi ir parādi kādam citam tepat, pasaules ekonomikas ietvaros. Vēl viens situāciju raksturojošs skaitlis ir 286% no pasaules IKP 2014. gadā, ko sasniedzis pasaules kopējais parāds. Ko tas nozīmē? Kombinācijā ar lēni ekonomikas attīstību šāds pasaules parāds norāda uz jaunām globālām finanšu krīzēm nākotnē. Mc Kinsey Globālā Institute pētījumā atzīti trīs galvenie riski, kas izriet no pieaugošā pasaules parāda: valdību parāda pieaugums, kas dažās valstīs sasniedz tik augstu līmeni, ka jāmeklē jauni veidi, kā to samazināt (piedāvājums – plaša aktīvu pārdošana un vienreizēji labklājības nodokļi); mājsaimniecību parāda pieauguma turpinājums (arī nekustamā īpašuma cenas); un īpaši nepatīkami jaunumi saistībā ar Ķīnas parāda četrkāršo pieaugumu septiņu gadu laikā, ko paātrinājis nekustamā īpašuma bums un ēnu ekonomika.

 

  © 2009 Justfm.lv akcijas - Virszemes Televīzija